Uzvilku savu kažociņu

uzvilku savu kažociņu

vilka ķepām apskautu kaklu

tik cik spēju

nadziņus ievilktus

pateicības dēļ

nesaprastas un iegaumētas

kā gravīras senas

muzejā

klusā

tad savicināju skropstas

un pierunāju vientulību pacelties spārnos

lai izlemtu sekot

sev