atslabināta lapa
alkšņa kātā
kā pirmo reizi noslēgtā saderībā
ar viedumu lētu, ietērptu lillijas ziedā
nepieskatītu ar pacietību
saliekušos nātrēm pieglauztā lūgšanu namā
kaut kur starp Dagdu
vaigs ir saburzīts tumsā
no raudāšanas spilvenā
ar svarīgumu līdz zemei
kā rožukroni
pievilinot svešas acis
rītos
vissmalkākajā kafejnīcā
kaut kur pie Dagdas