a p ņ e m t s e v i

mani noķēra zirnekļu tīkls

abpus tam, ko zinu un nezinu,

krēslainā dārzā starp jāņogu krūmiem,

basām kājām no kaut kurienes nākdamai.

visa pasaule izmainās,

kad esmu vaļā no sevis,

kad esmu atpakaļ no sevis,

kad vērtībā un izmisumā ieraudzītus,

es pielieku pirkstu galiņus arvien pie tās pašas.

tas vijums kā gara dzīve,

kurā trauslums ir glīts

un stiprums ir neizturams.

kur nevar vairs sevi izmelot,

kur krēsla dod gaismu arī.

atlocīt goda kārtas,

lai a p p r e c ē t u s e v i

RISEBA Arhitektūras un mediju centrs H2O. Rīga, 2020.

Foto: Inga Bitere